Uzlaušana, pikšķerēšana un kibermobings — ik gadu Austrijā par kibernoziegumu upuriem kļūst simtiem tūkstošu patērētāju. Sekas mēdz būt ļoti smagas, savukārt noziedznieki izmanto interneta sniegto anonimitāti.
Lielākajā daļā noziedzības jomu, piemēram, mājokļu apzagšanā un ekonomiskajos noziegumos, iesniegumu skaits joprojām saglabājas augsts. Savukārt kibernoziedzības jomā saskaņā ar Austrijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes datiem iesniegumu skaits 2016. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 30,9 procentiem, pārsniedzot 13 000.
Kibernoziegumi var skart ikvienu
Mūsdienās par kibernozieguma upuri var kļūt ikviens interneta lietotājs, lai gan daudzi cilvēki un pat veseli uzņēmumi to nevēlas atzīt. Vājākais posms joprojām ir un paliek cilvēks. Tā radītie finansiālie zaudējumi ir milzīgi. Ik gadu Austrijā tiek nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro apmērā, skaidro Allianz grupas Austrijā valdes priekšsēdētājs un Austrijas Apdrošinātāju asociācijas VVO viceprezidents Volframs Litihs. Kā liecina jaunākais Ceļu satiksmes drošības padomes (KFV) pētījums, Austrijā ir liels skaits nereģistrētu kibernoziegumu un to radītu zaudējumu. Proti, 24 procenti aptaujāto norāda, ka pēdējos gados ir kļuvuši par kibernozieguma upuriem un tā rezultātā cietuši.
Lieli finansiālie zaudējumi un ilgstošas psiholoģiskās sekas
Attiecinot šos datus uz visiem aktīvajiem interneta lietotājiem Austrijā (aptuveni 4,2 miljoniem cilvēku), tas nozīmē, ka pēdējos gados vismaz miljons Austrijas iedzīvotāju vismaz vienā šādā gadījumā ir cietuši finansiāli vai psiholoģiski. "Pēc cietušo teiktā, pēdējos gados lielāko daļu finansiālo zaudējumu radījuši vīrusi un krāpšana saistībā ar preču piegādi," skaidro KFV direktors Otmārs Tanns. Saskaņā ar KFV pētījumu, kurā aptaujāti vairāk nekā 2400 cilvēku, īpaši lieli finansiālie zaudējumi rodas sensitīvu datu zādzības (identitātes zādzības) gadījumos. Cietušie norāda, ka vidējais zaudējumu apmērs ir aptuveni 1200 eiro. Arī krāpšana internetā tās upuriem mēdz radīt lielus finansiālus zaudējumus. Uzņēmumiem šie zaudējumi var ātri sasniegt miljonus vai pat miljardus, ja sensitīvi dati nonāk svešās rokās.
Mazie uzņēmumi ir īpaši apdraudēti
Cietušie norāda, ka nodarīto zaudējumu apmērs vidēji ir 480 eiro. Taču interneta noziegumiem ne vienmēr ir tikai finansiālas sekas — arī psiholoģiskais kaitējums var būt milzīgs: KFV pētījumā 72 procenti cietušo atzīst, ka notikušais viņiem radījis smagu vai vidēji smagu psiholoģisku un emocionālu kaitējumu. Vissmagākās psiholoģiskās sekas novērotas psiholoģiskās vardarbības (mobinga) un identitātes zādzības upuriem. Arī revīzijas un konsultāciju uzņēmuma KPMG jaunākais pētījums liecina, ka kibernoziedzība skar ne tikai privātpersonas. 30 procenti aptaujāto uzņēmumu norāda, ka jau ir cietuši no kāda kibernozieguma. „Gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan lielajiem koncerniem vēl vairāk jāpadziļina izpratne par kiberdrošību,” skaidro KPMG konsultāciju pakalpojumu partneris Andreass Tomeks. „Uzņēmumiem ir vajadzīgs visaptverošs skatījums, lai efektīvi risinātu kibernoziedzības radītos izaicinājumus.” Nepieciešama integrēta un līdzsvarota pieeja, kurā līdztekus tehnoloģijām tiek ņemti vērā arī cilvēki un procesi. Lai uzņēmumi spētu aizsargāties pret kibernoziedzību, kiberdrošībai jākļūst par uzņēmuma vadības prioritāti.
Risinājumi: